تصريف الأفعال اللاتينية

۞المحتويات

۞مقدمة

۞تغيرات صوتية تاريخية

فهم تصريف الأفعال اللاتينية يستلزم معرفة بعض القواعد الصوتية العامة في اللغة اللاتينية.

  1. أصوات العلة هي دائما ممدودة (طويلة) قبل ns و nf و nx و nct.
  2. أصوات العلة هي دائما قصيرة قبل nt و nd و ss، وقبل m و t في أواخر الكلمات.
  3. أصوات العلة هي غالبا قصيرة إذا تُبِعَت بصوت علة آخر أو بـ h متبوعة بصوت علة.
  4. فيما قبل تاريخ اللغة اللاتينية كانت النبرة accent تقع دائما على المقطع الأول من الكلمة، وكانت أصوات العلة غير العالية القصيرة a, e, o تُختزل في المقاطع المفتوحة التالية للمقطع الأول (مثلا per.fa.ciō > *per.fə.ciō* و bo.no.tās > *bo.nə.tās*). لاحقا صوت العلة المختزل تغير غالبا إلى i (perfəciō > perficiō* و bonətās > bonitās*)، ولكنه تغير إلى e قبل r وإلى u قبل l (التغير إلى u حصل أيضا على نحو غير منتظم قبل الأصوات الصحيحة الشفهية p, b, f, m، مثلا obcap(i)ō > occupō* في مقابل anticapiō > anticipiō*). الاختزال لم يحصل إذا كان صوت العلة مسبوقا بـ i، كما في parietis و fīliolus.
  5. أصوات العلة غير العالية القصيرة a, e, o تغيرت في المقاطع المغلقة غير المقطع الأول كما يلي:
    1. الصوت a تغير إلى e والصوت o تغير إلى u. مثلا per.fac.tos > perfectus*.
    2. الصوت e تغير إلى i قبل s و t. مثلا mī.le.tes > mīlitis*؛ le.get > legit*.
    3. الصوت a تغير إلى u قبل l. مثلا in.cal.cō > inculcō*.
  6. اللغة اللاتينية قبل التاريخية كانت تحوي الصوتين v و z كألوفونين للصوتين bʰ > f* و s بين أصوات العلة. هذان الصوتان اندمجا مع b و r. مثلا amābʰās > *amāvās > amābās*؛ amāse > *amāze > amāre*.

۞الڤۆكال الثيمائي

اللغات الهندو-أوروبية Indo-European (خاصة القديمة منها) تحوي لاحقة اشتقاقية (غير ذات معنى في الغالب) هي عبارة عن صوت علة متوسط الارتفاع متبدل يظهر أحيانا بشكل e– وأحيانا o–. التبدل قد يحصل في التصاريف المختلفة للكلمة الواحدة وهو جزء من ظاهرة عامة تسمى “تدريج أصوات العلة” vowel gradation. هذه الظاهرة تتعلق بتبدل صوتي العلة e و o في كل مكان (بما في ذلك حتى جذور الكلمات) وليس فقط في اللاحقة المشار إليها.

اللاحقة المشار إليها تسمى الڤۆكال الثيمائي thematic vowel (“صوت العلة الجذعي”)، وهي تكتب في المصادر بطرق مختلفة. في هذا الكتاب سنكتبها بهذا الشكل (e|o)–.

۞التصريف

الأفعال اللاتينية تتصرف:

  • من حيث المنظور aspect إلى أفعال تمامية perfective وأفعال غير تمامية imperfective.
  • من حيث الحالة الإعرابية mood إلى أفعال مرفوعة indicative ومنصوبة subjunctive وأفعال أمر imperative.
    • ۞ملاحظة: اللغة الهندو-أوروبية البدائية Proto-Indo-European تحوي حالة إعرابية إضافية تسمى “الرغبوية” optative. هذه الحالة في اللاتينية هي مندمجة مع حالة النصب، ولاحقتها yeh₁|yh₁ > –iē|–ī–∗ هي باقية كعلامة لحالة النصب في تصريف الفعلين غير النظاميين sum و uolō ومشتقاتهما.
  • من حيث الزمن tense إلى أفعال حاضرة present وماضية past/preterit ومستقبلة future.
  • من حيث الصوت voice إلى أفعال مبنية للمعلوم active ومبنية للمجهول passive.
  • من حيث عدد الفاعل number إلى أفعال مفردة singular ومجموعة plural.
    • ۞ملاحظة: اللغة الهندو-أوروبية البدائية تحوي أفعالا مثناة dual، ولكن التثنية هي مفقودة من اللاتينية.
  • من حيث شخص الفاعل person إلى متكلم (شخص أول first person) ومخاطب (شخص ثان second person) وغائب (شخص ثالث third person).

لاحظ أن تصريف الأفعال اللاتينية يخلو من تصريف بحسب جنس الفاعل، بمعنى أنه لا يوجد تذكير وتأنيث في الأفعال. هذا ينطبق أيضا على اللغة الهندو-أوروبية البدائية التي تخلو من التمييز بين المذكر والمؤنث في الأفعال والضمائر (ولكن هذا التمييز موجود في الأسماء والصفات).

۞طرق التصريف

تصريف الأفعال اللاتينية عموما هو تركيبي synthetic يحصل حصرا عبر إضافة لواحق suffixes إلى جذوع الأفعال. الاستثناءات لذلك هي ما يلي:

  • تصريف المنظور التمامي المبني للمعلوم active perfective يتضمن أحيانا تضعيف reduplication جذع الفعل، أي تكرار بعض حروفه. مثلا cucurrī «رَكَضْتُ» مقابل currō «أَرْكُضُ»، و cecanī > cecinī* «غَنَّيْتُ» مقابل canō «أُغَنِّي»، و momordī «عَضَضْتُ» مقابل mordeō «أَعضُّ»، و stetī «وَقَفْتُ» مقابل stō «أَقِفُ». أحيانا هذا التصريف يتضمن مد صوت العلة في الجذع، مثلا sēdī «قَعَدْتُ» مقابل sedeō «أَقْعُدُ»، و mōuī «حَرَّكْتُ» مقابل moueō «أُحَرِّكُ»، و uēnī «جِئْتُ» مقابل ueniō «أَجِيءُ».
  • تصريف المنظور التمامي المبني للمجهول passive perfective هو ليس تركيبيا synthetic وإنما تحليلي analytic. هو لا يعتمد على أحرف زائدة affixes وإنما على پێريفراس periphrasis (“تعبير التفافي”)، أي أنه يعتمد على كلمة مساعدة هي الفعل المساعد sum الذي يُجمع مع الـمُشارِك التام perfect participle. مثلا النظير المبني للمجهول للفعل audīuī «سَمِعْتُ» هو audītus sum «سُمِعْتُ» (معناه الحرفي «أنا مسموع [قبل الآن]»).
  • تصريف المنظور غير التمامي imperfective لعدد قليل من الأفعال يتضمن التضعيف reduplication، مثلا gignō «أَلِدُ» مقابل genuī «وَلَدْتُ»؛ أو إضافة الداخلة infix الأنفية –n– إلى الجذع، مثلا frangō «أَكْسِرُ» مقابل frēgī «كَسَرْتُ» و pingō «أَصبغُ» مقابل pictus «مصبوغ».
    • ۞ملاحظة: الداخلة –n– التي تظهر أحيانا في جذوع أفعال غير تمامية هي موروثة من الهندو-أوروبية-البدائية وقد تكون الداخلة الوحيدة المستخدمة في تلك اللغة.

التحام اللواحق مع جذوع الأفعال يؤدي في كثير من الأحيان إلى تشوه في نهايات الجذوع أو في اللواحق ذاتها. لهذا السبب توصف اللغة اللاتينية بأنها لغة صهرية fusional، على أساس أن اللواحق في هذه اللغة “تنصهر” مع جذوع الكلمات. هذا الوصف يميز اللاتينية عن اللغات اللصقية agglutinative التي لا يحصل فيها تشوه كبير عند التحام اللواحق مع الجذوع.

۞1. التصريف بحسب المنظور والحالة الإعرابية والزمن

ما يلي هي حالات تصريف الأفعال بحسب المنظور والحالة الإعرابية والزمن. مع كل حالة في الجدول هناك مثال مبني للمعلوم والمجهول.

Imperfective Perfective
Indicative Present Praesēns

“amō, amor”

Perfectum

“amāuī, amātus sum”

Past Imperfectum

“amābam, amābar”

Plusquamperfectum

“amāueram, amātus eram”

Future Futūrum Simplex

“amābō, amābor”

Futūrum Exāctum

“amāuerō, amātus erō”

Subjunctive Present Praesēns

“amem, amer”

Perfectum

“amāuerim, amātus sim”

Past Imperfectum

“amārem, amārer”

Plusquamperfectum

“amāuissem, amātus essem”

Imperative Present Praesēns

“amā, amāre”

Future Futūrum

“amātō, amātor”

Infinitive Present Praesēns

“amāre, amārī”

Perfectum

“amāuisse, amātus esse”

Future Actiuum Futūrum

“amātūrus esse”

Passiuum Futūrum

“amātum īrī”

Participle Present Actiuum Praesēns

“amāns”

Passiuum Perfectum

“amātus”

Future Futūrum

“amātūrus, amandus”

أفعال المنظور التمامي perfective تعادل الأفعال الماضية في العربية. هي تدل على أحداث منتهية منقضية. أفعال المنظور غير التمامي imperfective تعادل الأفعال المضارعة في العربية. هي تدل على أحداث جارية مستمرة. زمن أفعال المنظور التمامي يمكن أن يكون حاضرا (“الحدث انقضى قبل الآن”) أو ماضيا (“الحدث انقضى قبل نقطة زمنية ماضية”) أو مستقبلا (“الحدث سينقضي قبل نقطة زمنية مستقبلية”). زمن أفعال المنظور غير التمامي يمكن أن يكون حاضرا (“الحدث مستمر الآن”) أو ماضيا (“الحدث كان مستمرا عند نقطة زمنية ماضية”) أو مستقبلا (“الحدث سيكون مستمرا عند نقطة زمنية مستقبلية”).

كما يظهر من الجدول أعلاه فإن الأفعال المرفوعة indicative تتصرف بحسب الزمن إلى أفعال حاضرة وماضية ومستقبلية. الأفعال المنصوبة subjunctive تتصرف إلى أفعال حاضرة وماضية. أفعال الأمر imperative والأفعال غير المنتهية non-finite verbs (المصادر infinitives والمشارَكات participles) تتصرف إلى أفعال حاضرة ومستقبلية.

۞2. التصريف بحسب الصوت وعدد الفاعل وشخصه

الأفعال اللاتينية تتصرف إلى أفعال مبنية للمعلوم (معروفة الفاعل) وأفعال مبنية للمجهول (مجهولة الفاعل). البناء للمجهول يحصل في الأفعال غير التمامية imperfective عبر تبديل اللواحق دون أي تغيير في الجذوع، وفي الأفعال التمامية perfective يحصل عبر جمع الفعل المساعد sum مع الـمُشارِك التام perfect participle. بعض الأفعال تبنى فقط للمعلوم ولا يمكن أن تبنى للمجهول، وبعضها يبنى فقط للمجهول ولا يمكن أن يبنى للمعلوم. الفئة الأخيرة تسمى الأفعال الدێـپۆنـنـتية deponent verbs وهي تحمل معنى المبني للمعلوم رغم كونها مبنية للمجهول صرفيا. بعض الأفعال الدێپۆننتية هي كثيرة الاستخدام مثل loquor «أتكلم» و sequor «أَتْبَعُ» و uereor «أخاف».

التصريف بحسب الصوت هو غير موجود في مشارَكات الزمن الحاضر present tense participles وفي مصادر الزمن المستقبل future tense infinitives.

ثَمَّ خمس مجموعات من اللواحق تضاف إلى جذوع الأفعال المنتهية finite verbs لتصريفها بحسب الصوت وعدد الفاعل وشخصه.

Ⅰa Ⅰb
Active Singular 1ˢᵗ –˘ō –˘m –ī
2ⁿᵈ –s –is-tī –∅ –tō
3ʳᵈ –˘t –i-t –tō
Plural 1ˢᵗ –mus –i-mus
2ⁿᵈ –tis –is-tis –te –tōte
3ʳᵈ –˘nt –ērunt, –ēre –˘ntō
Passive Singular 1ˢᵗ –˘or –˘r
2ⁿᵈ –ris, –re –re –tor
3ʳᵈ –tur –tor
Plural 1ˢᵗ –mur
2ⁿᵈ –minī –minī
3ʳᵈ –˘ntur –˘ntor

۞ملاحظات

  • العلامة ˘ تعني أن صوت العلة السابق للاحقة يُقصَر إن كان طويلا (انظر القواعد الصوتية في المقدمة).
  • في المخاطب المفرد المبني للمجهول للمجموعة ، اللاحقة ris– هي أشيع من re– في اللاتينية الكلاسيكية، ولكن اللاحقة الثانية هي على الأغلب اللاحقة الأصلية. اللاحقة res < –ris–* نشأت على الأغلب من إضافة s– إلى اللاحقة re– مضاهاةً للاحقة المبني للمرفوع. المقارنة مع السنسكريتية وغيرها تدل على أن أصل اللاحقة re– هو se–*.
  • في الغائب المجموع المبني للمعلوم للمجموعة ، اللاحقة ērunt– هي أشيع من ēre–، ولكن اللاحقة الثانية هي على الأغلب اللاحقة الأصلية. اللاحقة ērunt– نشأت على الأغلب من إضافة nt– إلى اللاحقة ēre– مضاهاةً للمجموعة .

۞3. بناء التصاريف

لكل فعل ثلاثة جذوع stems تستخدم كأساس لبناء التصاريف التركيبية المختلفة للفعل:

  1. الجذع غير التمامي imperfective stem (يسمى “الجذع الحاضر” present stem).
  2. الجذع التمامي perfective stem (يسمى “الجذع التام” perfect stem).
  3. الجذع التشاركي participial stem.

الشكل التالي يلخص كيفية بناء التصاريف المختلفة.

  • الرمز IMPERF يعني الجذع غير التمامي.
  • الرمز PERF يعني الجذع التمامي.
  • الرمز PARTICIP يعني الجذع التشاركي.
  • الرمز PPP يعني المشارك التام المبني للمجهول perfect passive participle.
  • الرمز FAP يعني المشارك المستقبل المبني للمعلوم future active participle.

إذا كان التصريف منتهيا finite فإن الشكل يوضح مجموعة اللواحق التي تستخدم معه، مثلا IMPERF–Ⅰa تعني أن التصريف يستخدم الجذع غير التمامي ومجموعة اللواحق Ⅰa. الكتابة PPP + sum مثلا تعني أن التصريف هو پێريفراسي يعتمد على المشارك التام المبني للمجهول والفعل المساعد sum. إذا كان هناك فرق في البناء بين الصوتين المبني للمعلوم والمبني للمجهول فإن كلا البناءين هما مذكوران مع فاصلة بينهما.

Imperfective Perfective
Indicative Present Indicative Present

IMPERF–Ⅰa

Indicative Perfect

PERF–Ⅱ, PPP + sum

Past Indicative Imperfect

IMPERF–Ⅰb

Indicative Pluperfect

PERF–Ⅰb, PPP + eram

Future Indicative Future

IMPERF–Ⅰa/Ⅰb

Indicative Future Perfect

PERF–Ⅰa, PPP + erō

Subjunctive Present Subjunctive Present

IMPERF–Ⅰb

Subjunctive Perfect

PERF–Ⅰb, PPP + sim

Past Subjunctive Imperfect

IMPERF–Ⅰb

Subjunctive Pluperfect

PERF–Ⅰb, PPP + essem

Imperative Present Present Imperative

IMPERF–Ⅲ

Future Future Imperative

IMPERF–Ⅳ

Infinitive Present Present Infinitive

IMPERF

Perfect Infinitive

PERF, PPP + esse

Future Active Future Infinitive

FAP + esse

Passive Future Infinitive

Supine + īrī

Participle Present Active Present Participle

IMPERF

Passive Perfect Participle

PARTICIP

Future Future Participle

PARTICIP, IMPERF

لاحظ أن:

  • الجذع غير التمامي يستخدم في تصاريف غير تمامية والجذع التمامي في تصاريف تمامية.
  • الجذع التشاركي يستخدم لتركيب تصريفين:
    1. المشارك التام المبني للمجهول perfect passive participle (PPP) الذي يستخدم في كل التصاريف الپێريفراسية ما عدا المصدر المستقبل المبني للمعلوم.
    2. المشارك المستقبل المبني للمعلوم future active participle (FAP) الذي يستخدم في المصدر المستقبل المبني للمعلوم.
  • مجموعة اللواحق Ⅰa تستخدم فقط في حالة الرفع indicative.
  • مجموعة اللواحق تستخدم في تصريف واحد فقط هو التصريف التام perfect.
  • مجموعة اللواحق تستخدم في تصريف واحد فقط هو تصريف الأمر الحاضر present imperative.
  • مجموعة اللواحق تستخدم في تصريف واحد فقط هو تصريف الأمر المستقبل future imperative.

لمعرفة الجذوع الثلاثة لأي فعل نحتاج أن ننظر على الأقل إلى ثلاثة تصاريف مختلفة تستخدم الجذوع الثلاثة. القواميس تعطي عادة أربعة تصاريف لكل فعل:

  1. The present indicative active, in the first person singular.
  2. The present infinitive active.
  3. The perfect indicative active, in the first person singular.
  4. The perfect passive participle, in the nominative singular neuter.

مثلا:

  1. Pres. ind. act. amō «أُحِبُّ»
  2. Pres. infin. act. amāre «أَنْ يُحِبَّ»
  3. Perf. ind. act. amāuī «أَحْبَبْتُ»
  4. Perf. pass. part. amātum «مَحْبُوبًا»

هذه التصاريف الأربعة تسمى “الأجزاء الرئيسية” principal parts.

سبب إعطاء التصريف الحاضر المبني للمعلوم إلى جانب المصدر الحاضر المبني للمعلوم هو أن جذع الأول يختلف عن الثاني في بعض الأفعال.

۞4. مجموعات التصريف

الأفعال اللاتينية تصنف في أربع مجموعات (تسمى تصاريف فعلية conjugations) حسب نهايات جذوعها في التصريف الحاضر present:

  • المجموعة : الأفعال التي تنتهي جذوعها بـ ā– وتنتهي مصادرها الحاضرة بـ āre–
  • المجموعة : الأفعال التي تنتهي جذوعها بـ ē– وتنتهي مصادرها الحاضرة بـ ēre–
  • المجموعة : الأفعال التي تنتهي جذوعها بالڤۆكال الثيمائي (e|o)– وتنتهي مصادرها الحاضرة بـ ere–
  • المجموعة : الأفعال التي تنتهي جذوعها بالڤۆكال الثيمائي (e|o)– وتنتهي مصادرها الحاضرة بـ īre–

أفعال المجموعة هي في الحقيقة تنتمي إلى المجموعة . جذوع هذه المجموعة تنتهي باللاحقة الاشتقاقية y(e|o) > –i(e|o)–∗ التي تظهر بالشكل ī– عندما يكون الڤۆكال الثيمائي من الدرجة e.

بالإضافة إلى المجموعات أعلاه هناك عدد من الأفعال غير النظامية irregular verbs، التي هي أفعال كانت في الأصل لاثيمائية athematic ولكنها تعرضت لتبدلات تجعلها تبدو وكأنها ثيمائية في بعض تصاريفها. عدد هذه الأفعال هو قليل، وإذا ما استثنينا الأفعال المركبة فإن عددها الإجمالي هو أقل من عشرة أفعال. هذا يعني أن كل الأفعال اللاتينية تقريبا هي ثيمائية thematic، بمعنى أن جذوعها تنتهي بأصوات علة.

۞1.4. تصريف أفعال المجموعة الأولى

انقر لترى تصريف الفعل amō «أُحِبُّ» كمثال على تصريف أفعال المجموعة الأولى
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ amō amābam amābō amāuī amāueram amāuerō
2ⁿᵈ amās amābās amābis amāuistī amāuerās amāueris
3ʳᵈ amat amābat amābit amāuit amāuerat amāuerit
Plur. 1ˢᵗ amāmus amābāmus amābimus amāuimus amāuerāmus amāuerimus
2ⁿᵈ amātis amābātis amābitis amāuistis amāuerātis amāueritis
3ʳᵈ amant amābant amābunt amāuērunt, -ēre
amāuerant amāuerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ amem amārem amāuerim amāuissem
2ⁿᵈ amēs amārēs amāuerīs amāuissēs
3ʳᵈ amet amāret amāuerit amāuisset
Plur. 1ˢᵗ amēmus amārēmus amāuerīmus amāuissēmus
2ⁿᵈ amētis amārētis amāuerītis amāuissētis
3ʳᵈ ament amārent amāuerint amāuissent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ amā amā
3ʳᵈ amā
Plur. 2ⁿᵈ amāte amātōte
3ʳᵈ amantō
Infinitive
amāre amātūrus esse amāuisse
Participle
amāns amātūrus
Passive
Indicative
Sing. 1ˢᵗ amor amābar amābor amātus sum amātus eram amātus erō
2ⁿᵈ amāris, -re
amābāris, -re amāberis, -re amātus es amātus erās amātus eris
3ʳᵈ amātur amābātur amābitur amātus est amātus erat amātus erit
Plur. 1ˢᵗ amāmur amābāmur amābimur amātī sumus amātī erāmus amātī erimus
2ⁿᵈ amāminī amābāminī amābiminī amātī estis amātī erātis amātī eritis
3ʳᵈ amantur amābantur amābuntur amātī sunt amātī erant amātī erunt
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ amer amārer amātus sim amātus essem
2ⁿᵈ amēris, -re amārēris, -re amātus sīs amātus essēs
3ʳᵈ amētur amārētur amātus sit amātus esset
Plur. 1ˢᵗ amēmur amārēmur amātī sīmus amātī essēmus
2ⁿᵈ amēminī amārēminī amātī sītis amātī essētis
3ʳᵈ amentur amārentur amātī sint amātī essent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ amāre amātor
3ʳᵈ amātor
Plur. 2ⁿᵈ amāminī
3ʳᵈ amantor
Infinitive
amārī, -ārier
amātum īrī amātus esse
Participle
amandus amātus

۞2.4. تصريف أفعال المجموعة الثانية

انقر لترى تصريف الفعل moneō «أَنْصَحُ» كمثال على تصريف أفعال المجموعة الثانية
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ moneō monēbam monēbō monuī monueram monuerō
2ⁿᵈ monēs monēbās monēbis monuistī monuerās monueris
3ʳᵈ monet monēbat monēbit monuit monuerat monuerit
Plur. 1ˢᵗ monēmus monēbāmus monēbimus monuimus monuerāmus monuerimus
2ⁿᵈ monētis monēbātis monēbitis monuistis monuerātis monueritis
3ʳᵈ monent monēbant monēbunt monuērunt, -ēre monuerant monuerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ moneam monērem monuerim monuissem
2ⁿᵈ mons monērēs monuerīs monuissēs
3ʳᵈ moneat monēret monuerit monuisset
Plur. 1ˢᵗ monmus monērēmus monuerīmus monuissēmus
2ⁿᵈ montis monērētis monuerītis monuissētis
3ʳᵈ moneant monērent monuerint monuissent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ monē monē
3ʳᵈ monē
Plur. 2ⁿᵈ monēte monētōte
3ʳᵈ monentō
Infinitive
monēre monitūrus esse monuisse
Participle
monēns monitūrus
Passive
Indicative
Sing. 1ˢᵗ moneor monēbar monēbor monitus sum monitus eram monitus erō
2ⁿᵈ monēris, -re
monēbāris, -re monēberis, -re monitus es monitus erās monitus eris
3ʳᵈ monētur monēbātur monēbitur monitus est monitus erat monitus erit
Plur. 1ˢᵗ monēmur monēbāmur monēbimur monitī sumus monitī erāmus monitī erimus
2ⁿᵈ monēminī monēbāminī monēbiminī monitī estis monitī erātis monitī eritis
3ʳᵈ monentur monēbantur monēbuntur monitī sunt monitī erant monitī erunt
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ monear monērer monitus sim monitus essem
2ⁿᵈ monris, -re monērēris, -re monitus sīs monitus essēs
3ʳᵈ montur monērētur monitus sit monitus esset
Plur. 1ˢᵗ monmur monērēmur monitī sīmus monitī essēmus
2ⁿᵈ monminī monērēminī monitī sītis monitī essētis
3ʳᵈ moneantur monērentur monitī sint monitī essent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ monēre monētor
3ʳᵈ monētor
Plur. 2ⁿᵈ monēminī
3ʳᵈ monentor
Infinitive
monērī, -ērier monitum īrī monitus esse
Participle
monendus monitus < *monetus

۞3.4. تصريف أفعال المجموعة الثالثة

انقر لترى تصريف الفعل agō «أَفْعَلُ» كمثال على تصريف أفعال المجموعة الثالثة
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ agō agēbam agam ēgī ēgeram ēgerō
2ⁿᵈ agis agēbās agēs ēgistī ēgerās ēgeris
3ʳᵈ agit agēbat aget ēgit ēgerat ēgerit
Plur. 1ˢᵗ agimus agēbāmus agēmus ēgimus ēgerāmus ēgerimus
2ⁿᵈ agitis agēbātis agētis ēgistis ēgerātis ēgeritis
3ʳᵈ agunt agēbant agent ēgērunt, -ēre
ēgerant ēgerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ agam agerem ēgerim ēgissem
2ⁿᵈ agās agerēs ēgerīs ēgissēs
3ʳᵈ agat ageret ēgerit ēgisset
Plur. 1ˢᵗ agāmus agerēmus ēgerīmus ēgissēmus
2ⁿᵈ agātis agerētis ēgerītis ēgissētis
3ʳᵈ agant agerent ēgerint ēgissent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ age agi
3ʳᵈ agi
Plur. 2ⁿᵈ agite agitōte
3ʳᵈ aguntō
Infinitive
agere āctūrus esse ēgisse
Participle
agēns āctūrus
Passive
Indicative
Sing. 1ˢᵗ agor agēbar agar āctus sum āctus eram āctus erō
2ⁿᵈ ageris, -re
agēbāris, -re agēris, -re āctus es āctus erās āctus eris
3ʳᵈ agitur agēbātur agētur āctus est āctus erat āctus erit
Plur. 1ˢᵗ agimur agēbāmur agēmur āctī sumus āctī erāmus āctī erimus
2ⁿᵈ agiminī agēbāminī agēminī āctī estis āctī erātis āctī eritis
3ʳᵈ aguntur agēbantur agentur āctī sunt āctī erant āctī erunt
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ agar agerer āctus sim āctus essem
2ⁿᵈ agāris, -re agerēris, -re āctus sīs āctus essēs
3ʳᵈ agātur agerētur āctus sit āctus esset
Plur. 1ˢᵗ agāmur agerēmur āctī sīmus āctī essēmus
2ⁿᵈ agāminī agerēminī āctī sītis āctī essētis
3ʳᵈ agantur agerentur āctī sint āctī essent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ agere agitor
3ʳᵈ agitor
Plur. 2ⁿᵈ agiminī
3ʳᵈ aguntor
Infinitive
agī, -ier āctum īrī āctus esse
Participle
agendus āctus

۞4.4. تصريف أفعال المجموعة الرابعة

انقر لترى تصريف الفعل audiō «أَسْمَعُ» كمثال على تصريف أفعال المجموعة الرابعة
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ audiō audiēbam audiam audīuī audīueram audīuerō
2ⁿᵈ audīs (audiis) audiēbās audiēs audīuistī audīuerās audīueris
3ʳᵈ audit < *audīt (audiit) audiēbat audiet audīuit audīuerat audīuerit
Plur. 1ˢᵗ audīmus (audiimus) audiēbāmus audiēmus audīuimus audīuerāmus audīuerimus
2ⁿᵈ audītis (audiitis) audiēbātis audiētis audīuistis audīuerātis audīueritis
3ʳᵈ audiunt audiēbant audient audīuērunt, -ēre
audīuerant audīuerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ audiam audīrem < *audierem audīuerim audīuissem
2ⁿᵈ audiās audīrēs < *audierēs audīuerīs audīuissēs
3ʳᵈ audiat audīret < *audieret audīuerit audīuisset
Plur. 1ˢᵗ audiāmus audīrēmus < *audierēmus audīuerīmus audīuissēmus
2ⁿᵈ audiātis audīrētis < *audierētis audīuerītis audīuissētis
3ʳᵈ audiant audīrent < *audierent audīuerint audīuissent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ audī < *audie audītō (audii)
3ʳᵈ audītō (audii)
Plur. 2ⁿᵈ audīte (audiite) audītōte (audiitōte)
3ʳᵈ audiuntō
Infinitive
audīre < *audiere
audītūrus esse audīuisse
Participle
audiēns audītūrus
Passive
Indicative
Sing. 1ˢᵗ audior audiēbar audiar audītus sum audītus eram audītus erō
2ⁿᵈ audīris, -re < *audieris, -re
audiēbāris, -re audiēris, -re audītus es audītus erās audītus eris
3ʳᵈ audītur (audiitur) audiēbātur audiētur audītus est audītus erat audītus erit
Plur. 1ˢᵗ audīmur (audiimur) audiēbāmur audiēmur audītī sumus audītī erāmus audītī erimus
2ⁿᵈ audīminī (audiiminī) audiēbāminī audiēminī audītī estis audītī erātis audītī eritis
3ʳᵈ audiuntur audiēbantur audientur audītī sunt audītī erant audītī erunt
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ audiar audīrer < *audierer audītus sim audītus essem
2ⁿᵈ audiāris, -re audīrēris, -re < *audierēris, -re audītus sīs audītus essēs
3ʳᵈ audiātur audīrētur < *audierētur audītus sit audītus esset
Plur. 1ˢᵗ audiāmur audīrēmur < *audierēmur audītī sīmus audītī essēmus
2ⁿᵈ audiāminī audīrēminī < *audierēminī audītī sītis audītī essētis
3ʳᵈ audiantur audīrentur < *audierentur audītī sint audītī essent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ audīre < *audiere audītor (audiitor)
3ʳᵈ audītor (audiitor)
Plur. 2ⁿᵈ audīminī (audiiminī)
3ʳᵈ audiuntor
Infinitive
audīrī, -īrier < *audierī audītum īrī audītus esse
Participle
audiendus audītus

۞5.4. تبدلات الجذوع

۞1.5.4. تبدلات الجذع غير التمامي

الشكل التالي يلخص تبدلات نهاية الجذع غير التمامي.

Conjugation Ⅰ Conjugation Ⅱ Conjugation Ⅲ Conjugation Ⅳ
Indicative Present –ā –ē –(e|o)
Imperfect –ā-bā –ē-bā –ē-bā
Future –ā-b(e|o) –ē-b(e|o) –ā & –ē
Subjunctive Present –ē –e-ā –ā
Imperfect –ā-rē –ē-rē –e-rē
Imperative Present –ā –ē –(e|o)
Future
Infinitive Present Active –ā-re –ē-re –e-re
Present Passive –ā-rī, –ā-rier –ē-rī, –ē-rier ∅–ī, ∅–ier –e-rī, –e-rier
Participle Present –a-nt –e-nt –e-nt
Future Passive (Gerundive) –a-nd(e|o) –e-nd(e|o) –e-nd(e|o)

۞ملاحظات

  • صوت العلة ā– في نهاية جذع التصريف يختفي تماما إذا تبعته لاحقة متكلم مفرد من مجموعة اللواحق Ⅰa، مثلا amō و amor بدلا من الشكلين المتوقعين amaō** و amaor**.
  • الڤۆكال الثيمائي (e|o)– في نهاية جذع التصريفين و يظهر بشكل o > –u– إذا تبعته لاحقة تبدأ بـ nt، ولا يظهر إذا تبعته لاحقة متكلم مفرد من مجموعة اللواحق Ⅰa، وفيما عدا ذلك يظهر بشكل e > –i–.
  • في الزمن غير التام imperfect والزمن المستقبل future المرفوعين، أصل اللاحقتين bā– و (b(e|o– هو fā–* و f(e|o)–*. هاتان اللاحقتان هما في الأصل تصريفان للفعل الذي يظهر في اللاتينية الكلاسيكية بشكل fīō «أَصِيرُ» و fuī «كُنْتُ».
  • الزمن المستقبل المرفوع للتصريفين و هو في الأصل تصريف نصب subjunctive. اللاحقة ā– تستخدم في تصريف المتكلم المفرد و ē– فيما عدا ذلك.
  • اللاحقة rē– في الزمن غير التام المنصوب هي أصلا sē–. الشكل الأصلي للاحقة هو محفوظ في تصريف الفعل esse (essēmus ،essēs، إلخ).
  • اللاحقة re– في المصدر infinitive المبني للمرفوع هي أصلا se–. الشكل الأصلي هو محفوظ في الفعل esse.
  • اللاحقة rier– في المصدر المبني للمجهول هي مشتقة من الشكل الأصلي rī– بإضافة er–.
  • المشارك الحاضر present participle (يسمى المشارك الحاضر المبني للمعلوم present active participle رغم افتقاره لنظير مبني للمجهول) يتصرف كصفة من صفات التصريف الثالث ذات النهاية الواحدة. نهايته في حالة الرفع تأخذ الشكل ns– وصوت العلة السابق لها يُمَدّ بناء على قاعدة صوتية عامة.
  • المشارك المستقبل المبني للمجهول future passive participle يتصرف كصفة من صفات التصريفين الأول والثاني (عندما يؤنث فإن نهايته هي ndā– بدلا من nd(e|o)–).

۞2.5.4. تبدلات الجذع التمامي

الشكل التالي يلخص تبدلات نهاية الجذع التمامي.

Conjugations Ⅰ, Ⅱ, Ⅲ & Ⅳ
Indicative Perfect PERF
Pluperfect PERF–erā
Future PERF–er(e|o)
Subjunctive Perfect PERF–erī
Pluperfect PERF–issē
Infinitive Perfect Active PERF–isse

۞ملاحظات

  • اشتقاق الجذع التمامي يحصل بعدة طرق:
    1. إضافة اللاحقة u– (هذه اللاحقة هي ليست موروثة من الهندو-أوروبية البدائية وأصلها مجهول). مثلا amāuī «أَحْبَبْتُ» مقابل amāre «أن يُحِبّ»؛ flēuī «بَكَيْتُ» مقابل flēre «أن يَبكي»؛ fīnīuī «أَنْهَيْتُ» مقابل fīnīre «أن يُنْهِي». إضافة هذه اللاحقة هي أشيع طريقة لاشتقاق الجذع التمامي في كل التصاريف ما عدا التصريف . عندما تضاف هذه اللاحقة إلى جذوع التصريف الثاني فإن صوت العلة ē– يختفي عادة من نهايتها، مثلا moneuī > monuī* «نَصَحْتُ» مقابل monēre «أن يَنْصَح». نفس الأمر يحصل أحيانا في بقية التصاريف، مثلا secuī «قَطَعْتُ» مقابل secāre «أن يَقْطَع».
    2. إضافة اللاحقة s– مع حذف صوت العلة من آخر الجذع، مثلا serpsī «زَحَفْتُ» مقابل serpere «أن يَزحف»؛ dīxī «قُلْتُ» مقابل dīcere «أن يقول»؛ auxī «زِدْتُ» مقابل augēre «أن يزيد»؛ sēnsī «أَحْسَسْتُ» مقابل sentīre «أن يحس». هذه هي الطريقة الشائعة لاشتقاق الجذع التمامي في التصريف ، وهي ليست مستخدمة في التصريف .
    3. التضعيف reduplication يكاد ينحصر في التصريف . مثلا cucurrī «رَكَضْتُ» مقابل currere «أن يركض»؛ didicī «تَعَلَّمْتُ» مقابل discere «أن يتعلم»؛ cecanī > cecinī* «غَنَّيْتُ» مقابل canere «أن يغني»؛ momordī «عَضَضْتُ» مقابل mordēre «أن يعضّ»؛ stetī «وَقَفْتُ» مقابل stāre «أن يقف».
    4. مد صوت العلة في الجذر (أحيانا مع تغيير نوعيته) يوجد غالبا في التصريفين و . مثلا، sēdī «قَعَدْتُ» مقابل sedēre «أن يقعد»؛ mōuī «حَرَّكْتُ» مقابل mouēre «أن يُحرِّك»؛ fēcī «صَنَعْتُ» مقابل facere «أن يصنع»؛ sēdī «قَعَدْتُ» مقابل sedēre «أن يقعد»؛ fōdī «حَفَرْتُ» مقابل fodere «أن يحفر»؛ iūuī «ساعَدْتُ» مقابل iuuāre «أن يساعِد»؛ uēnī «جِئْتُ» مقابل uenīre «أن يجيء».
    5. ترك الجذع الأصلي كما هو يوجد في التصريف . مثلا، vertī «دُرْتُ» مقابل vertere «أن يدور»؛ minuī «نقصتُ» مقابل minuere «أن ينقص».
    6. استخدام جذع لفعل آخر suppletion يوجد في أفعال غير نظامية. مثلا، fuī «كُنْتُ» مقابل esse «أن يكون»؛ tulī «حَمَلْتُ» مقابل ferre «أن يحمل».
  • الڤۆكال الثيمائي e|o– في نهاية جذع الزمن فوق التام Pluperfect يظهر دائما بالشكل e > –i–.

۞3.5.4. تبدلات الجذع التشاركي

  1. المشارك التام perfect participle (يسمى المشارك التام المبني للمجهول perfect passive participle رغم افتقاره لنظير مبني للمعلوم) ينتهي باللاحقة t(e|o)– ويتصرف كصفة من صفات التصريفين الأول والثاني (عندما يؤنث فإن نهايته هي tā–).
  2. المشارك المستقبل المبني للمعلوم future active participle ينتهي باللاحقة tūr(e|o)– ويتصرف كصفة من صفات التصريفين الأول والثاني (عندما يؤنث فإن نهايته هي tūrā–).

۞6.4. تصريف الأفعال غير النظامية

۞1.6.4. الفعل sum

انقر لترى تصريف الفعل sum «أكونُ»
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ sum eram erō fuī fueram fuerō
2ⁿᵈ es, ess erās eris fuistī fuerās fueris
3ʳᵈ est erat erit fuit fuerat fuerit
Plur. 1ˢᵗ sumus erāmus erimus fuimus fuerāmus fuerimus
2ⁿᵈ estis erātis eritis fuistis fuerātis fueritis
3ʳᵈ sunt erant erunt fuērunt, -ēre
fuerant fuerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ sim < siem, fuam
essem, forem fuerim fuissem
2ⁿᵈ sīs < sm, fuās
ess, fos fuerīs fuissēs
3ʳᵈ sit < siet, fuat
esset, foret fuerit fuisset
Plur. 1ˢᵗ sīmus
esmus fuerīmus fuissēmus
2ⁿᵈ sītis estis fuerītis fuissētis
3ʳᵈ sint < sient, fuant
essent, forent fuerint fuissent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ es es
3ʳᵈ es
Plur. 2ⁿᵈ este estōte
3ʳᵈ suntō
Infinitive
esse
futūrus esse, fore fuisse
Participle
futūrus

۞ملاحظات

  • هذا الفعل لا يبنى للمجهول وليس له مشارك حاضر present participle.
  • الجذع غير التام لهذا الفعل يأخذ شكلين، شكل لاثيمائي –es وشكل ثيمائي –es(e|o)– > su (الشكل esom بدلا من sum ورد في كتابة على إناء تعود إلى 500 قبل الميلاد. قارن مع الشكل esum المستخدم في الفلسكية Faliscan). الجذع التام –fu (في اللاتينية الباكرة –fū) هو مأخوذ من فعل مختلف (هو نفس الفعل الذي يظهر في الإنكليزية بشكل be).
  • الأشكال siem و siēs و siet و sient أو fuam و fuās و fuat و fuant هي بدائل في اللاتينية الباكرة لـ sim و sīs و sit و sint.

◎مشتقات الفعل sum تتصرف مثله، مثلا adsum «أكونُ عند»:

  • Indicative present: adsum, ades, adest, adsumus, adestis, adsunt.
  • Indicative perfect: adfuī, adfuistī, adfuit, adfuimus, adfuistis, adfuērunt/adfuēre.

◎الفعلان absum «أكونُ بعيدا» و praesum «أكونُ أمامَ» لهما مشاركان حاضران يستخدمان كصفتين absēns «غائب» و praesēns «حاضر».

◎في الفعل prōsum «أكونُ مفيدا» الجزء الأول يظهر بشكل prōd قبل أصوات العلة.

  • Indicative present: prōsum, prōdes, prōdest, prōsumus, prōdestis, prōsunt.
  • Indicative perfect: prōfuī, prōfuistī, prōfuit, prōfuimus, prōfuistis, prōfuērunt/prōfuēre.

◎الفعل potsum > possum* «أقدِرُ» (في اللاتينية الباكرة potis sum «أكونُ قادرا») له جذع تمامي –potu يعود إلى فعل آخر poteō* «أقدِرُ» (الجذع غير التمامي لهذا الفعل هو غير مستخدم ولكنه باق في الصفة potēns «قادر» التي هي مشاركه الحاضر).

انقر لترى تصريف الفعل possum «أقدِرُ»
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ possum poteram poterō potuī potueram potuerō
2ⁿᵈ potes poterās poteris potuistī potuerās potueris
3ʳᵈ potest poterat poterit potuit potuerat potuerit
Plur. 1ˢᵗ possumus poterāmus poterimus potuimus potuerāmus potuerimus
2ⁿᵈ potestis poterātis poteritis potuistis potuerātis potueritis
3ʳᵈ possunt poterant poterunt potuērunt, -ēre
potuerant potuerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ possim
possem potuerim potuissem
2ⁿᵈ possīs
poss potuerīs potuissēs
3ʳᵈ possit
posset potuerit potuisset
Plur. 1ˢᵗ possīmus
posmus potuerīmus potuissēmus
2ⁿᵈ possītis postis potuerītis potuissētis
3ʳᵈ possint
possent potuerint potuissent
Infinitive
posse
potuisse

۞2.6.4. الفعل uolō

انقر لترى تصريف الفعل uolō «أريدُ»
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ uolō uolēbam uolam uoluī uolueram uoluerō
2ⁿᵈ s < *uels
uolēbās uolēs uoluistī uoluerās uolueris
3ʳᵈ uult < uolt
uolēbat uolet uoluit uoluerat uoluerit
Plur. 1ˢᵗ uolumus uolēbāmus uolēmus uoluimus uolfuerāmus uoluerimus
2ⁿᵈ uultis < uoltis
uolēbātis uolētis uoluistis uoluerātis uolueritis
3ʳᵈ uolunt uolēbant uolent uoluērunt, -ēre
uoluerant uoluerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ uelim < *ueliem
uellem < *uelsem uoluerim uoluissem
2ⁿᵈ uelīs < *uels
uels < *uels uoluerīs uoluissēs
3ʳᵈ uelit < *ueliet
uellet < *uelset uoluerit uoluisset
Plur. 1ˢᵗ uelīmus
uelmus < *uelmos uoluerīmus uoluissēmus
2ⁿᵈ uelītis ueltis < *ueltes uoluerītis uoluissētis
3ʳᵈ uelint < *uelient
uellent < *uelsent uoluerint uoluissent
Infinitive
uelle < *uelse
uoluisse
Participle
uolēns

۞ملاحظات

  • هذا الفعل لا يبنى للمجهول.
  • الجذع غير التام لهذا الفعل يأخذ شكلين، شكل لاثيمائي –u(e|o)l وشكل ثيمائي –u(e|o)l(e|o). الجذع التام هو –u(e|o)lu.

◎الفعل neuolō < nōlō* «لا أريدُ» يتصرف مثل uolō مع تبديل الجذر –u(e|o)l بـ –ne u(e|o)l– > neu(e|o)l– > nōl* (حيث ne هي أداة نفي). في اللاتينية الكلاسيكية الأشكال neuīs و neuolt و neuoltis* تستبدل بـ nōn uīs و nōn uult و nōn uultis.

انقر لترى تصريف الفعل nōlō «لا أريدُ»
Imperfective Perfective
Present Past (Imperfect) Future Present (Perfect) Past (Pluperfect) Future (Future Perfect)
Active
Indicative
Sing. 1ˢᵗ nōlō nōlēbam nōlam nōluī nōlueram nōluerō
2ⁿᵈ nōn uīs, neuīs
nōlēbās nōlēs nōluistī nōluerās nōlueris
3ʳᵈ nōn uult, neuolt
nōlēbat nōlet nōluit nōluerat nōluerit
Plur. 1ˢᵗ nōlumus nōlēbāmus nōlēmus nōluimus nōluerāmus nōluerimus
2ⁿᵈ nōn uultis
nōlēbātis nōlētis nōluistis nōluerātis nōlueritis
3ʳᵈ nōlunt nōlēbant nōlent nōluērunt, -ēre
nōluerant nōluerint
Subjunctive
Sing. 1ˢᵗ nōlim
nōllem nōluerim nōluissem
2ⁿᵈ nōlīs
nōls nōluerīs nōluissēs
3ʳᵈ nōlit
nōllet nōluerit nōluisset
Plur. 1ˢᵗ nōlīmus
nōlmus nōluerīmus nōluissēmus
2ⁿᵈ nōlītis nōltis nōluerītis nōluissētis
3ʳᵈ nōlint
nōllent nōluerint nōluissent
Imperative
Sing. 2ⁿᵈ nōlī nōlī
Plur. 2ⁿᵈ nōlīte nōlītōte
Infinitive
nōlle
nōluisse
Participle
nōlēns

 

 

اترك تعليقًا

إملأ الحقول أدناه بالمعلومات المناسبة أو إضغط على إحدى الأيقونات لتسجيل الدخول:

شعار ووردبريس.كوم

أنت تعلق بإستخدام حساب WordPress.com. تسجيل خروج   /  تغيير )

صورة تويتر

أنت تعلق بإستخدام حساب Twitter. تسجيل خروج   /  تغيير )

Facebook photo

أنت تعلق بإستخدام حساب Facebook. تسجيل خروج   /  تغيير )

Connecting to %s